Daugavpils
Marka Rotko
mākslas centrs
Radošo
industriju klubs

Ekspozīcijas

  • Hosē Manuels Sirija Nenosauktais... Nenotveramais

    Hosē Manuels Sirija Nenosauktais... Nenotveramais Hosē Manuels Sirija Nenosauktais... Nenotveramais Es izšķīros rakstīt šo rakstu par Manuelu Siriju tieši tā, kā no manām atmiņām uzplaiksnīja vārdi. Tā, kā atnāca domas. Verbālā abstraktā ekspresionisma veidā. Tas ir absolūti sirreāli, jo tam nav nekā kopīga ar viņa darbiem, ar apziņu, nedz arī ar bezapziņu. Lietojot juridisko terminoloģiju, rakstīju tā, kā tas varētu būt bijis. Es sēžu pie loga, no kura viss, ko varu redzēt, ir jūra. Plaša monohroma jūra. Tumša un ar viegli iesvītrotām baltām viļņu mugurām. Zeme nav redzama. Debesis ir maigi zilas un baltas. Šī secīgā atkārtošanās būtībā ir perfekti abstrakta izpausme, lai arī cik reāla tā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena vai paviršā interpretācijā. Es domāju par Hosē Manuela Sirijas gleznām un par viņa izstādi Nenosauktais... Nenotveramais (Before the Title, Beyond the Surface). Es nevaru saskatīt nekādus norādījumus attiecībā uz viņa krāsu gammām, kas, šķiet, nāk no zemes dzīlēm, nevis no jūras dziļumiem. Sarkani, melni un zemes toņi— kā vulkāniskie ieži. Taču, par spīti tam, es varu iztēloties viņa gleznas slīdam pār virsmu. Ne peldot pa straumi, bet vienkārši piešķirot monotonajam horizontam intensitāti. Es saistītu šīs iztēles epizodes ar vienu no viņa gleznu instalācijām, kur gleznas bija izkaisītas pa muzeja aukstajām sienām, precīzāk— ar viņa Abstrakto atmiņu (Abstract Memory) sēriju. Atmiņa ir tikpat abstrakta kā vide, kas ir man apkārt. Tāpēc arī manas vizuālās attiecības ir tikpat abstraktas kā viņa gleznas.
  • Starptautiskā keramikas mākslas simpozija CERAMIC LABORATORY noslēguma izstāde

    Starptautiskā keramikas mākslas simpozija  CERAMIC LABORATORY  noslēguma izstāde   Starptautiskā keramikas mākslas simpozija CERAMIC LABORATORY noslēguma izstāde Tradicionāli, noslēdzoties Starptautiskajam keramikas mākslas simpozijam CERAMIC LABORATORY, tiek atklāta simpozija noslēguma izstāde, kurās plaši saturā, formā un neskaitāmos eksperimentos atklājas katra simpozija dalībnieka radošās šķautnes. Simpozijā pulcējās starptautiski atzīti keramiķi no Ēģiptes, Izraēlas, Polijas, Rumānijas, Latvijas, Somijas, Spānijas, Turcijas un Ukrainas, radot unikālas keramikas kompozīcijas un ar savu darbu veicinot laikmetīgās keramikas procesu attīstību. Pasaules elpu un reģionā sajusto mākslinieki šajā reizē attēlo visdažādākajās iecerēs, daudzkārt dominē stilizētas un tiešas faunas un floras iezīmes, nav atstāts novārta cilvēks un cilvēkam būtiskais, kā arī keramikas mākslas formas, ko var skaidrot kā filozofiskus pieskārienus realizētus keramikas materiālā. Izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma no 2015. gada 29. augusta līdz 10. oktobrim. Izstādi papildina mākslinieces Tatjanas Pedčenko (Ukraina) fotogrāfijas, dokumentējot simpozija gaitu. No 2015. gada 29. augusta Rotko centra pagalmā slejas mākslinieka Andreja Sobjaņina (Ukraina) uguns skulptūra „Vārti”.
  • Starptautiskā keramikas mākslas simpozija CERAMIC LABORATORY atklāšanas izstāde

    Starptautiskā keramikas mākslas simpozija  CERAMIC LABORATORY atklāšanas izstāde Trešo reizi Daugavpilī pulcējas Latvijā un starptautiski atzītas keramikas personas, veidojot domu apmaiņu keramikas valodā, kopā un atsevišķi radot jaunas keramikas formas un diskutējot par keramikas nozīmi laikmetīgajā mākslā. Gads, kura zīmē aizsākas Starptautiskais keramikas mākslas simpozijs Daugavpilī, ir nozīmīgs keramikas nozarei gan Latgalē, gan Latvijā.
  • Daces Pētersones un Līvas Rotkales izstāde "Pāvila vēstules"

    Daces Pētersones un Līvas Rotkales izstāde Dace Pētersone, Līva Rotkale Pāvila vēstules Māksla ir pastāvējusi un attīstījusies arī pirmskristietības laikā, taču kādas izmaiņas ir notikušas ar mūsu ēras gadu skaitīšanu, var mēģināt saskatīt tieši pēc tā, kā tiek traktētas pagātnes gudrības, kas veidojušās un uzkrājušās cilvēces apziņā, sākot no Senās Ēģiptes, Grieķijas, Aleksandrijas bibliotēkas, līdz pat mūsdienām.
  • Ilona Šauša "UN TAD"

    Ilona Šauša Ilona Šauša - 1965. gadā Ilūkstē dzimusī Daugavpils māksliniece – „multimāksliniece”, taču pirmām kārtām keramiķe. Mākslu I. Šauša apguva Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (1983-1986). Papildu praksi keramikā ieguva Malagā (Spānija). Māksliniece strādājusi par pedagoģi Daugavpils Mākslas skolā (1986-1988), kā arī bijusi māksliniece-konsultante salonā „Telpa” Daugavpilī un Rīgas Restaurācijas birojā (1994-1999). 1998. gadā viņa iesaistījusies Tautas lietišķās mākslas studijas „Latgale” un Daugavpils reģiona Mākslinieku asociācijas darbībā. Kopš 1985. gada Ilona Šauša piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Māksliniece sarīkojusi vairākas personālizstādes.
  • Valērijs Čtaks "Worshood"

    Valērijs Čtaks Valērijs Čtaks "Worshood" Mākslinieks Valērijs Čtaks, pa pusei udmurts, izdomājot savu mākslas objektu izstādīšanai Latvijā, iedvesmojoties no somugru senčiem, izveidoja īpatnēju udmurtu templi "Worshood" – kas udmurtu mitoloģijā simbolizē dzimtas senča-aizbildņa garu. Valērijs Čtaks dzimis 1981. gadā Maskavā. Kopš 1998. gada Avdeja Ter-Ogaņjana laikmetīgās mākslas skolas dalībnieks. No 2000. līdz 2005. grupas Radek dalībnieks. No 2002. gada piedalās grupu izstādēs, kā arī rīko personālizstādes Krievijas teritorijā un ārvalstīs. Viņa darbi atrodas Maskavas laikmetīgās mākslas muzejā, Vladimira Smirnova un Konstantīna Sorokina Fondā, Tretjakova galerijā, ka arī Pjēra Brošē, Andreja Tretjakova, Samira Sabe Dakri un citās privātajās kolekcijās. Mākslinieks dzīvo un strādā Maskavā.
  • Dainas Dagnijas izstāde "SIEVIETES SPĒKS UN BRĪVĪBA"

    Dainas Dagnijas izstāde Daina Dagnija "SIEVIETES SPĒKS UN BRĪVĪBA" Daina Dagnija dzimusi 1937. gadā Rīgā. 1944. gadā kopā ar ģimeni viņa devās bēgļu gaitās un 1951. gadā nonāca Detroitā, ASV. No 1954. līdz 1956. gadam Daina Dagnija mācījās Mākslas studentu līgā (Art Students League (Merit Scholarship)) Ņujorkā. 1959. gadā viņa turpina studijas Detroitas Mākslas un dekoratīvi lietišķās mākslas skolā (Art School of the Society of Art and Craft) un dodas uz Losandželosu, kur turpina studijas Šonāra institūtā (Chouinard Institute (Cal Arts)), kur kļūst par pārliecinātu abstrakto ekspresionisti. 1960. gada beigās māksliniece apprecas ar jaunu latvieti, kurš ir iesaukts dienēt Okinavā ASV armijā. Dažus mēnešu vēlāk arī Daina Dagnija nonāk Okinavā, kur smeļas iedvesmu apkārtnē un sāk attīstīt savu individuālo figuratīvi abstrakto rokrakstu mākslā. Daina Dagnija atklājas Latvijas un visas pasaules mākslas pētniekiem un cienītājiem ar tikai sev raksturīgām mākslinieciskā rokraksta formām. Viņa nepārtrauc būt fiziski un emocionāli spēcīga sieviete, neraugoties uz pārdzīvoto un piedzīvoto bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā, izdzīvoto un līdzpaņemto emigrācijā un atvesto atpakaļ mājās - Latvijā.
  • Ineses Āboliņas, Skaidrītes Cihovskas, Violetas Jātnieces, Izabellas Krolles, Kornēlijas Ozoliņas un Silvijas Šmidkenas izstāde "ĶĪPSALAS KERAMIKA"

    Ineses Āboliņas, Skaidrītes Cihovskas, Violetas Jātnieces, Izabellas Krolles, Kornēlijas Ozoliņas un Silvijas Šmidkenas izstāde Ineses Āboliņas, Skaidrītes Cihovskas, Violetas Jātnieces, Izabellas Krolles, Kornēlijas Ozoliņas un Silvijas Šmidkenas izstāde "ĶĪPSALAS KERAMIKA" Ķīpsalas keramika – 20. gadsimta otrās puses latviešu mākslas un kultūras fenomens, kas veidojis vairākas keramiķu paaudzes un ļāvis nostiprināties latviešu tradīcijām keramikā, kā arī tapt laikmetīgajai keramikai Latvijā. Tas ir tilts, kas savienoja tradicionālo un profesionālo keramiku, no abām paņemot labāko, un šo tiltu būvējuši cilvēki, mākslinieki. Par māla mīlestības salu Ķīpsala sāka veidoties 1945. gadā, kad Latgales podnieks Staņislavs Kaļva iekārtoja tur darbnīcu kādā no vecajām mājām, tāpēc varētu teikt, ka Ķīpsalas keramika šogad, 2015. gadā, svin vienu no savām jubilejām, proti, 70 gadus. Vēlāk, 1951. gadā, Staņislavs Kaļva pārcēlās uz bijušo zivju kūpinātavu Balasta dambī 34. Ņemot vērā savu latgalisko izcelsmi, toreiz darbnīca tika dēvēta par „Latgales keramiku”. 1954. gadā darbnīca tika pievienota kombinātam „Māksla” un kļuva par vienu no tā radošās ražošanas cehiem. Kopš tā laika darbnīca vairākkārt mainīja nosaukumu, mainīja statusu, arī izskatu, iegūstot plašas telpas un izstāžu zāli, taču pašlaik tā ikvienam ir pazīstama kā „Ķīpsalas keramika”. 1964. gadā Ķīpsalas keramikas darbnīcā sāk strādāt pārsvarā radoši, pamazām atsakoties no ražošanas. Šis ir arī laiks, kad Ķīpsalā sāk strādāt keramiķu paaudze, kas būtiski mainījusi Latvijas laikmetīgās keramikas attīstības tendences, kļūstot par sava veida akadēmiju topošajiem māksliniekiem viscaur Latvijā.
  • Marijas Maijeres izstāde "ZIEDĒŠANAS LAIKS"

    Marijas Maijeres izstāde Marija Maijere Ziedēšanas laiks Fotogrāfijas un papīra darbi Marija Maijere (Maria Maier) dzimusi 1954. gadā Ambergā (Vācija), studējusi mākslas pedagoģiju un mākslas vēsturi. Kopš 1992. gada pēc ilgstošas pedagoģiskās darbības un daudziem studiju un darba braucieniem, uzturoties Dienvidaustrumu Āzijā, Centrālamerikā un Āfrikā, M. Maijere ir brīvmāksliniece. Viņa dzīvo un strādā Kēferingā un Rēgensburgā. Savas ilggadējās izstāžu darbības laikā māksliniece sarīkoja vairākas personālizstādēs un piedalījās grupu izstādēs muzejos, mākslas biedrībās un galerijās gan Vācijā, gan ārvalstīs. Viņas darbi ir atrodami daudzās nozīmīgās kolekcijās, kā arī ir izstādīti vairākās sabiedriskās vietās. 2005. gadā māksliniece saņēma Virdžīnijas Mākslas centra (Virginia Center for Creative Arts) stipendiju ASV. Savukārt 2011. gadā – Tairona Gatrija centra (Tyrone Guthrie Center) stipendiju Īrijā.
  • Leonīda Tugaļeva izstāde "FotoGrāfs"

    Leonīda Tugaļeva izstāde Leonīds Tugaļevs "FotoGrāfs" Es - Leonīds Tugaļevs, esmu dzimis 1945. gada rudzu mēneša astotajā dienā Rīgā. Mana baltkrievu vecāmāte bija burve. Būrās arī māte. Tēvam bija čūskas gudrība, taču karš viņu padarīja nervozu. Viņi visi jau aizsaulē. Es esmu pagāns. Ticu Dabai. Esmu bijis strādnieks kokzāģētavā, inženieris projektēšanas institūtā, fotogrāfs žurnālā... Nu man ir savs arhitektu birojs. Ir, kamēr... Regbijs bija pirmais, ko fotografēju. Sekoja portreti, vai pareizāk - tēli... Vera - mana sieva - nāca tiem par modeli. Pēcāk - Latvijā pazīstami mākslas ļaudis. Reportāžas. Daudz izstāžu. Daudz balvu. Tas ir jau vecs stāsts. Kad to pārlūkoju, tad redzu, ka strādāts bijis labi. Esmu gandarīts. Tāpēc, ka darīts precīzi, bez juceklības. Nekā lieka. Nekā. Turklāt - ir kaut kāda nojausma. Nezinu kāda, taču mierā būt tā man neļauj. Tā tad arī visa jēga. Sev pašam domāts attaisnojums fotomākslinieka darbam. Cerībā, ka Baltkrievijas purvu burvji neļaus samelot.