Daugavpils
Marka Rotko
mākslas centrs
Radošo
industriju klubs

Ekspozīcijas

  • DILVINS SMITS "LOGI"

    DILVINS SMITS DILVINS SMITS"LOGI" Dilvina Smita pēdējā laikā radītie darbi apliecina mākslinieka augošo interesi par organizētām telpiskām attiecībām krāsu un formas starpā. Turpinot ģeometriskās abstrakcijas tradīciju, viņa darbi uztur dialogu ar Bārneta Ņūmena, Elsvorta Kellija, Marka Rotko un Blinki Palermo krāsu laukumiem. Pēdējā laikā mākslinieks ir atkāpies no savas tradicionālās tehnikas - glezniecības, dodot priekšroku tekstilam. Mākslinieka tekstildarbi rodas ceļojumos gūto iespaidu ietekmē. Projekta „Logi” ideja radās laikā, kad Dilvins piedalījās „Marks Rotko 2012” plenērā. Iespaidi, kas gūti no vietējās ainavas un tradicionālā dzīvesveida, motīvi, kas pārsteiguši iztēli – viss pārvērties māksliniecisko tēlu materiālā. Bieži realitātē gūtie iespaidi rod negaidītu interpretāciju, rādot visiem pazīstamās lietas jaunā rakursā.
  • SILVA LINARTE "ATSPULGI"

    SILVA LINARTE SILVA LINARTE "ATSPULGI" ARĪ NEŽĒLĪGIEM GRŪDIENIEM DZĪVĒ CILVĒKS TIEK PĀRI UN ATROD JAUNU JĒGU. (S. LINARTE) Māksliniecei Silvai Linartei vienmēr bijis svarīgs ģimenes spēks, latgaliskais siltums un garīgā vide, kuru veidojuši jau viņas vecāki. Silva Veronika Linarte dzimusi 1939. gada 26. februārī Daugavpils novadā skolotāja ģimenē. 1941. gadā divgadīgu meiteni un viņas ģimeni izsūtīja uz Krasnojarskas apgabalu Sibīrijā., no kurienes uz Latviju S. Linarte atgriezās tikai 1957. gadā, lai dzimtenē kļūtu par izcilu mākslinieci, talantīgu pedagogu un gādīgu māti.
  • PĒTERIS MARTINSONS "SPĒLES"

    PĒTERIS MARTINSONS PĒTERIS MARTINSONS "SPĒLES" Keramikas ekspozīcija ar vairāk kā 200 eksponātiem, papildināta ar grafikas darbiem, kas retrospektīvā raksturo mākslinieka daiļrades atšķirīgos posmus. Izstāde skatāma līdz 2013. gada 31. decembrim. Plaukstā saņemami māla putni un monumentālas šamota figūras, barokāli plastiski, stāstoši ciļņi un funkcionālisma estētikas principus atbalsojošas kompozīcijas, akmens masas raupjā faktūra un porcelāna trauslums un caurspīdīgums, ļoti konkrētas būtnes – vārnas, zirgi, lauvas, velni, suņi - un tektoniskas būves - torņi, būri, stacijas, figūras, mazas skices no materiālu pārpalikumiem un vērienīgi vides objekti, krāsu šļakatas un filigrāns zīmējums, funkcionāli trauki un fantastiski tēli, cepļu radītas nejaušības un metodiska idejas attīstīšana un īstenošana – tā ir amplitūda, kurā darbojas Pēteris Martinsons. Savu darbu radīšanai viņš izmanto visus pieejamos keramikas materiālus, ar katru no tiem sadraudzējas un atrod labāko pielietojumu. „Ir jāsadraudzējas ar materiālu, tas ir dzīvs, tev vajag nodibināt labas attiecības, un tad tu vari iet tālāk.”